Šķiet, ka esmu visur un pārņemu internetu kā tāda hroniska infekcija, piereģistrējos un aizmirstu paroles, pārvācos pa gadalaikiem (vai ar interešu maiņu) un atstāju savas interneta identitātes pirkstu nospiedumus vietās, kuras vairs nekad neapmeklēju.
Arī dzīvē apaugu ar dažādiem krāmiem un sentimentālām huiņām, ko glabāju vecās kurpju kastēs zem gultas.
Atkal migrēju un šķiet, ka vismaz uz ziemu (vai ilgāk) apmetīšos šeit.
