Cukurvate

Taisu pigorus ar Lomochrome Purple XR 100-400*
 

Pēcvārds: Priekš cilvēka, kas vienmēr grib parādīt visu tieši tā, kā tas izskatījās, šis ir tāds neierasts gadījums. Kopš uzzināju par Kodak Aerochrome eksistenci, esmu vēlējusies pamēģināt šāda veida filmas. Oriģinālo Aerochrome gan ir grūti kaut kur vēl nomedīt, jo to vairs neražo, bet Lomochrome purple ir viens no tuvākajiem pieejamajiem variantiem.

Šoreiz centos paskatīties uz pasauli citādāk un paturēt prātā novienkāršotas ķīmiskas reakcijas: zaļš ir violets, dzeltens ir rozā, zils ir zaļš.

*eksperimentēju arī ar ISO iestatījumiem, pusi filmas bildējot ar ISO 200, otru pusi - ar ISO 100.

Manāma minimāla violeto toņu atšķirība. 

Nepārejošais rudens

un fantastiski mākoņi ir debesīs

un valoda tiek atcelta pavisam 

Ir tāds rudens, ka gribu tikai dzert tēju un lasīt Elsbergu. Kad tomēr izdodas saņemties izvilkties ārā, tad ir pārsteigums, ka rudenī desmitos vakarā vēl ir tik gaišs.
Visu filmu atkal neielikšu, jo kaut kur pa vidu aizmirsu, ka nekad, nekad, nekad nedrīkst uzticēties gaismas mērītājam (viss ir pārāk gaišs).

Nekad nepierakstu, ja bildēju ar kādu filmu, kas man liekas pārāk ikdienišķa. Laikam gan jāsāk visu pierakstīt, jo vēlāk aizmirstas. Vai esmu stāstījusi par to, ka man ir šausmīgi slikta atmiņa?
(Pēdējo jautājumu patiesībā ļoti bieži uzdodu cilvēkiem).
Tad nu jūlija mēnesi iesāku ar Kodak Gold ISO 200 jeb manu parasto izvēli.