Nogurums

ISO 400

Tumsas skavās

Otrais mēģinājums: ISO 200, slapji vakari un daudz miglainu draugu.

Novembra dienas ir īsas, tā vien šķiet, ka ikviena diena atkārto iepriekšējo, kurā es čāpoju pa nokritušo lapu šļuru, viss ir brūns un pretīgs, peļķu saturs atgādina urīnu un visur, kur dodos, cilvēku rokas ietītas neglītās pufaikās skaļi švīkst gar drukno stāvu sāniem, radot vienu no neglītākajām skaņām pasaulē. 

Pie izplūdušajiem attēliem iespējams vainīgs rums, ilgā ekspozīcija vai arī fakts, ka cilvēki ir kustīgas figūras. Katrā ziņā, cilvēkus nobildēt nav tik viegli, cik interesanti. 
Novembris ir tumšs, kamera ir ļoti citāda (un liek man izkāpt no savas komforta zonas), mani mēģinājumi noved mani alternatīvās realitātēs ar zaļām naktīm un vispār viss ir baigi savādi, bet man vismaz ir skaisti draugi, kuri piekrīt piedalīties manos eksperimentos.

Atzīšos, ka komforta zona joprojām nav pamesta, taču centīšos to mainīt un atlikušo divu nedēļu laikā izbildēt vēl vismaz divas filmiņas.