Septiņpadsmit zilbes

Cerams, ka bildēju labāk nekā saceru haikas:

tulznas, pulsējot
uz noberztā papēža, 
sprāgst kā vulkāni
 

tukšā vilcienā
klepotāju ansambļa
atbalsu rēgi
 

pakšķ balti ziedi
pavasaris nomazgā
pārziemojušos