otrdiena, 2017. gada 11. jūlijs

Nepārejošais rudens

un fantastiski mākoņi ir debesīs
un valoda tiek atcelta pavisam 

Ir tāds rudens, ka gribu tikai dzert tēju un lasīt Elsbergu. Kad tomēr izdodas saņemties izvilkties ārā, tad ir pārsteigums, ka rudenī desmitos vakarā vēl ir tik gaišs.
Visu filmu atkal neielikšu, jo kaut kur pa vidu aizmirsu, ka nekad, nekad, nekad nedrīkst uzticēties gaismas mērītājam (viss ir pārāk gaišs).

Nekad nepierakstu, ja bildēju ar kādu filmu, kas man liekas pārāk ikdienišķa. Laikam gan jāsāk visu pierakstīt, jo vēlāk aizmirstas. Vai esmu stāstījusi par to, ka man ir šausmīgi slikta atmiņa?
(Pēdējo jautājumu patiesībā ļoti bieži uzdodu cilvēkiem).
Tad nu jūlija mēnesi iesāku ar Kodak Gold ISO 200 jeb manu parasto izvēli.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru